Trīspadsmitā nodarbība

Barotavu ierīkošana ir ļoti atbildīga rīcība. Barojot meža dzīvniekus grūtos klimatiskos apstākļos svarīgi nodrošināt nepārtrauktu barības pieejamību. Ziemas apstākļos to nedrīkst pārtraukt. Piebarošana ietekmē arī meža dzīvnieku uzturēšanās paradumus. Piebarot var arī ar mērķi paaugstināt dzīvnieka ragu kvalitāti. Kopš 2014. gada ir spēkā Ministru kabineta noteikumi Nr. 1483 “Savvaļā dzīvojošo medījamo dzīvnieku piebarošanas noteikumi”, kuri ir saistoši medniekiem, kuri vēlas veikt meža dzīvnieku piebarošanu ierīkojot barotavas.

Piebarošana pieļaujama, ja nepieciešams apzināti ietekmēt dzīvnieku uzvedību, pārvietošanos vai uzturēšanos noteiktās vietās, lai mazinātu postījumus lauksaimniecībai, mežsaimniecībai, infrastruktūras un dabas aizsardzības objektiem, kā arī lai uzlabotu dzīvnieku populāciju, veselības stāvokli vai regulētu dzīvnieku skaitu.

Barotavas atbilstoši Ministru kabineta noteikumu Nr. 1483 prasībām izvieto pēc tam, kad saņemta zemes īpašnieka vai tiesiskā valdītāja rakstiska piekrišana. Pārnadžu barotavas atļauts izvietot tikai tajos medību iecirkņos, kuros atļauts medīt attiecīgās sugas pārnadžus.

Bez saskaņošanas ar attiecīgā objekta zemes īpašnieku vai tiesisko valdītāju barotavas aizliegts izvietot:

• vietās, kur tās var traucēt vai ierobežot meliorācijas sistēmu darbību, zemes apstrādi, tehnikas pārvietošanos, infrastruktūras objektu uzturēšanu vai ugunsapsardzības funkciju veikšanu;
• tuvāk par 100 metriem no priežu, egļu un bērzu jaunaudzēm, kas nav sasniegušas piecu metru augstumu, un apšu jaunaudzēm, kas nav sasniegušas 10 metru augstumu, kā arī šajās audzēs;
• tuvāk par 250 metriem no lauksaimniecības kultūrām.

Barotavas aizliegts ierīkot:

• tuvāk par 250 metriem no valsts galvenajiem autoceļiem;
• tuvāk par 250 metriem no medību iecirkņa robežām bez saskaņošanas ar piegulošo platību medību tiesību lietotāju;
• pilsētu teritorijās un tuvāk par 500 metriem no tām;
• teritorijās, kuras normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā Dabas aizsardzības pārvaldes uzturētajā valsts reģistrā ir reģistrētas kā īpaši aizsargājami biotopi un īpaši aizsargājamo sugu dzīvotnes.

Ierīkojot barotavu var ņemt vērā ūdens pieejamību. Barotavu vēlams novietot tuvāk kādam ūdens objektam.

Lai novērstu dzīvnieku koncentrēšanos, ieteicams ierīkot vismaz vienu barotavu uz 500 ha.

Stacionārās dzīvnieku barotavas – dzīvnieku piebarošanas vieta (bez pamatu veidošanas) ar īpaši radītām palīgierīcēm, ar barības krātuvi, kuras pārvietošana nav iespējama.

Stacionāra barotava ir būve kura paredzēta dzīvnieku piebarošanai ilgākā laika periodā. Šādu būvi ir arī sarežģītāk izjaukt vai pārvietot. Šādās barotavās barība parasti neatrodas tieši uz zemes.

Pārvietojamas dzīvnieku barotavas – dzīvnieku piebarošanas vieta ar vai bez īpaši radītām palīgierīcēm, kuras pārvietošana ir iespējama.

Parvietojamas barotavas ir vieglākas konstrukcijas nekā stacionārās. Tās ir vieglāk demontējamas. Barību var novietot arī tieši uz zemes, bet tādā gadijumā var rasties lielāki barības zudumi. Vieta kurā meža dzīvniekiem tiek bērta barība uz zemes arī ir uzskatama par parvietojamu barotavu. Tomēr svarīgi atcerēties, ka sniegs un lietus uz zemes esošai barībai kaitē.

Sāls laizītavas – vieta ar vai bez īpaši radītām palīgierīcēm, lai nodrošinātu medījamos dzīvniekus ar minerālsāļu piedevām.

Sāls laizītavas ierīko ar nolūku nodrošināt nātrija pieejamību meža dzīvniekiem. Iegādāties var tam speciāli paredzētus sāls klučus. Novietot šādu sāls kluci vislabāk ir uz nozāgēta koka stumbra. Kokam jābut nozāģētam aptuveni 2 metru augstumā.

Uz šāda stumbra novietots sāls lenām kusīs un tadējādi tecēs gar nozāģēta koka stumbru. Var iegādāties arī speciālas sāls pastas, kuras nodrošina nepieciešamās minerālvielas.