Tematiskas nodarbības par medību trofejām.
Medību trofeja šobrīd ir arī zinātnisks materiāls.
Latvijā nozīmīga loma ir medību trofeju vērtēšanas sistēmai. Latvijā šo darbu veic CIC – starptautiskā medību un medījamo dzīvnieku aizsardzības komiteja, kurā apvienojas valstis, nevalstiskās organizācijas un individuāli biedri . Pirmā medību trofeju izstādē, kurā medību trofejas tika vērtētas pēc CIC metodikas tika rīkota pagājušā gadsimta 60. gadu beigās.
CIC mērķis ir saglabāt savvaļas medījamos dzīvniekus un medības.
CIC ir politiski neatkarīga, starptautiska institūcija kuras mērķis ir saglabāt savvaļas medījamos dzīvniekus un medības. Lai sasniegtu šo mērķi, CIC ar savu darbību veicina savvaļas dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu.
CIC 1934. gadā uzņēmās iniciatīvu izstrādāt vērtēšanas sistēmu Eiropas medījamo dzīvnieku sugām. Sistēma ir piedzīvojusi vairākkārtējas izmaiņas. Pilnībā CIC medību trofeju vērtēšanas sistēma tika izstrādāta 1971. gadā.
CIC savas darbības laikā arī ir izdevusi daudzas publikācijas, kuras ir nozīmīgas mednieku kopienai. Tā veic gan zinātnisko, gan izglītojošo darbu.
Pasaulē populāra ir tāda trofeju vērtēšanas sistēmā, kā Starptautiskais safari klubs (SCI). Šī sistēma tiek izmantota Āfrikas dzīvnieku trofeju novērtēšanai.
Pastāv arī Boone and Crockett club Ziemeļamerikas trofeju vērtēšanas sistēma.
Latvijā pēc CIC sistēmas trofeju vērtēšanu veic eksperti, kuriem ir sertifikāti attiecīgu medību trofeju veidu vērtēšanai. tas nozīmē to ka oficiāli vērtēt trofejas un piešķirt CIC punktus drīkst tikai sertificēti trofeju vērtētāji.
Visi trofeju mērījumi tiek veikti ar ļoti precīzu metāla mērlenti vai metāla bīdmēru. Īpaša uzmanība tiek pievērsta arī mērījumu noapaļošanai.
Vērtēti tiek reāli, esoši trofeju parametri. Nenormālas vai netipiski attīstītas trofejas netiek vērtētas.
Vērtēšanas laikā gadījumā, ja nav skaidrs kāds lēmumus par trofejas parametru lēmums tiek pieņemts par labu trofejai.
Medību trofeju vērtēšanā svarīgas ir arī trofeju izstādes. Izstāžu rīkošanu apvieno ar iespēju novērtēt jauniegūtās trofejas. Svarīgi, ka izstādes plašākai sabiedrībai sniedz priekšstatu par medību saimniecību. Izstādēm ir svarīga izglītojoša loma.
Vērtēšanai iesniegto trofeju novērtēšna ļauj spriest par to kā Latvijā mainās vērtēto trofeju sugu populāciju kvalitāte.
Svarīgi atcerētie, ka CIC trofeju vērtēšanas sistēma nav negrozāma. Trofeju vērtēšanas izpratnē var tik mainītas definīcijas un citi svarīgi vērtēšanas faktori.
Svarīgi, ka visas izmaiņas vērtēšanas sistēmās tiek ļoti rūpīgi pamatotas.
Vispārīgi par vērtēšanu:
Raga stieņu apkārtmērs (cm). Tiek mērīts tā tievākajā vietā.
Raga garums (cm). Tiek mērīts pa ragu ārējā izliekuma malu līdz no visgarākā augšējā līdz visgarākā apakšējā žubura galam.
Lāpstas platums (cm). Lāpstevida ragiem mēra platākajā vietā pa lāpstas aizmugurējo daļu, ieskaitot pusi no lāpstas biezuma katrā pusē.
Žuburu apkārtmērs (cm). Stieņveida ragu un pārejas formas žuburu apkārtmēru mēra žubura vidū. Apkārtmēru mēra pieciem garākajiem žuburiem katram ragam.
Raga žuburu garums (cm). Lai atrastu žuburu vidējo garumu, mēra katra žubura garumu, saskaita kopā un summu izdala ar žuburu skaitu.
Žuburu skaits. Nosaka katram ragam atsevišķi.
Atskaitījumi. Atskaitījumu var veikt gadījumā, ja ir dažāda garuma žuburi vienam ragam un par ragu asimetriju.
Aļņa galvas izbāzenim var novērtēt ragus.
Avots: grāmata “Medības Latvijā”
Vispārīgi par vērtēšanu:
Ragu garums (cm). Tiek mērīts no rozetes apakšējās daļas pa raga stieņu ārējo malu līdz vistālākajam vainaga žubura galam.
Rozetes apkārtmērs. Tiek mērīts ar mērlenti pa tās ārējo malu, cieši piespiežot rozetei, bet nekopējot visas iedobes.
Raga stieņa apkārtmērs (cm). Starp acu žuburiem un vidus žuburu tiek mērīts tievākajā vietā starp acu žuburiem un vidus žuburu.
Ragu izvērsums (cm). Tiek mērīts ragu stieņu iekšpusē visplatākajā vietā, bet zem ragu vainaga.
Ragu masa (kg). Ragus sver ar precizitāti līdz 10 g.
Žuburu skaits. Tiek noteikts katram ragam atsevišķi, pēc tam summē abu ragu žuburu skaitu.
Pieskaitījumi. Tiek piešķirti par ragu krāsu, pērlēm, žuburu galiem, otrajiem acu žuburiem un vainagu.
Atskaitījumi. Atskaitījumus dod par acīmredzamu ragu asimetriju, kroplību, ja ragi nav novietoti vienā plaknē u.c.
Avots: grāmata “Medības Latvijā”
Vispārīgi par vērtēšanu:
Ragu garums (cm). Tiek mērīts pa raga stieņa ārmalu līdz raga galam.
Ragu izvērsums (cm). Tiek mērīts starp ragu iekšmalām pašā platākajā vietā.
Ragu masa. Nosaka, sverot tos ar elektroniskajiem svariem līdz 1 g precizitātei.
Ragu tilpums. Nosaka ar hidroelektriko svēršanu.
Ragu krāsa. Jo ragi tumšāki, jo augstāks punktu skaits.
Pērļainums. Jo vairāk pērļu un jo augstāk uz ragu virsotni tāš ir novietotas, jo vairāk papildus punktu var piešķirt.
Ragu rozetes. Piešķir papildus punktus platām un biezām ragu rozetēm.
Žuburu gali jeb smailes. Jo asāki un nopulēti žuburu gali, jo labāk.
Papildus vērtējums. Var piešķirt par žuburiem, par ragu izskatu, formu un masīvumu.
Atskaitījumi. Var veikt par žuburu garumu, par asimetriju un nepareizu formu.
Avots: grāmata “Medības Latvijā”
Vispārīgi par vērtēšanu:
Latvijā tiek vērtēti vilku, lapsu, āpšu un bebru galvaskausi. Galvaskausus mēra ar bīdmēru. Galvaskauss nedrīkst šāviena rezultātā būt ar defektiem.
Galvaskausa garums (cm). Tiek mērīts paralēli galvaskausa asij no pakauša tālākās daļas līdz priekšzobu priekšējai malai.
Galvaskausa platums (cm). Tiek mērīts perpendikulāri galvaskausa asij platākajā vietā.
Avots: grāmata “Medības Latvijā”
Vispārīgi par vērtēšanu:
Ādai jābūt sagatavotai paklājveidīgi.
Ādas garums (cm). Mēra no purna gala līdz astes pamatnei.
Ādas platums (cm). Mēra ādas šaurākajā vietā perpendikulāri ādas asij starp priekškājām un pakaļkājām.
Pieskaitījumi. Var izdarīt par ādas apmatojuma kvalitāti.
Avots: grāmata “Medības Latvijā”
Vispārīgi par vērtēšanu:
Ilkņiem jābūt viegli noņemamiem no medaljona.
Apakšējo ilkņu garums (cm). Mēra gar to izliekuma ārējo malu no ilkņa pamatnes līdz smailes galam.
Apakšējo ilkņu platums (mm). Mēra ar bīdmēru platākajā vietā.
Augšējo ilkņu apkārtmērs (mm). Mēra ilkņu visplatākajā vietā.
Pieskaitījumi. Var veikt pieskaitījumus par tādiem parametriem kā krāsa, forma, liekums.
Atskaitījumi. Var atskaitīt punktus par slīpējumu, formas nevienādību, asimetriju.
Avots: grāmata “Medības Latvijā”
LV