Medību veidi un paņēmieni
Tematiskas nodarbības par Medību veidiem un paņēmieniem.
Veiksmīgas medības ar medību rīku palīdzību lielā daļā gadījumu ir pieredzes jautājums. Medniekam mēģinot un gūstot vai negūstot medību rezultātu. Medībās ar medību rīkiem ļoti svarigas ir praktiskas zināšanas. Medību rīku uzstādīšana ir jāveic precīzi un pareizi.
Kāpēc medīt ar medību rīkiem:
- Medību rīki dod iespēju medīt vairākās vietās vienlaicīgi.;
- Medību rīki saglabā nebojātu meža dzīvnieka ādu;
- Medību rīki netraucē citu sugu dzīvniekiem;
- Darbošanās ar medību rīkiem ļauj izprast dzīvnieka uzvedību;
- Iespēja nomedīt tādus dzīvniekus, kurus savādāk būtu grūti nomedīt.
Medību rīki — lamatas, slazdi vai citi rīki, kas izmantojami medījamo dzīvnieku medīšanai.
Medību rīkus un kārtību, kādā tie izmantojami, nosaka Medību likums un MK noteikumi Nr. 421 “Medību noteikumi”
Lai medītu ar medību rīkiem, vajadzīgi divi dokumenti – mednieka apliecība un mednieka sezonas karte.
Atļautie medību rīki:
- “Conibear” tipa rāmjveida lamatas;
- Dažādas dzīvķeramās kastes;
- Tīkli, kas darbojas selektīvi.
Aizliegti medību rīki:
- Kājķeramos slazdus un lamatas, kas darbojas neselektīvi;
- Cilpas, ķerambedres, āķus, asus priekšmetus uz dzīvnieku takām (vispārbīstami!);
- Lokus, arbaletus;
- Patšāvējus, sprāgstvielas, gāzes, dūmus (vispārbīstami!);
- Tīklus, kas darbojas neselektīvi;
- Skaņu ierakstus, spoguļus un citas apžilbinošas ierīces;
- Elektriskas/elektroniskas ierīces, kas spēj apdullināt vai nogalināt dzīvnieku (vispārbīstami!);
- “Putnu līmi”;
- Aklus un sakropļotus dzīvniekus kā ēsmu;
- Indes vai saindētu/imobilizējošu ēsmu.
Uzstādītie medību rīki regulāri jāpārbauda. Izvēlēties katrai dzīvnieku sugai piemērotāko medību rīku, kam jādarbojas selektīvi.
Ar medību rīkiem drīkst medīt:
- Bebrus, lapsas, āpšus, jenotsuņus, jenotus, meža caunas, akmeņu caunas, Amerikas ūdeles, seskus, ondatras, nutrijas, baibakus, pelēkās vārnas un žagatas.
Citus medījamos dzīvniekus ar medību rīkiem atļauts medīt, ja pēc attiecīga iesnieguma uzrakstīšanas tam saņemta ikreizēja atļauja no Valsts meža dienesta.
Latvijā ļoti populāras ir bebru medības ar “Conibear” tipa rāmja lamatām. Tas ir ļoti efektīvs bebru apmetņu apmedīšanas veids.
Ūdensputnu medības ir viens no populārākajiem medību veidiem Latvijā. Tās nav vienkāršas medības, jo medniekam pirms lēmuma par nomedīšanu ir jāspēj identificēt ūdensputns. Ir pietiekami daudz nemedījamu ūdensputnu sugu, kuras var sajaukt ar medījamām sugām. Nomedīt pieļaujams tikai to putnu, kuru mednieks atpazīst sugas līmenī.
Interesants ūdensputnu medīšanas aspekts ir maskēšanās. Mednieks var izmantot gan dabiskas maskēšanās iespējas vai pat ierīkot speciālu slēpni izmantojot, piemēram, maskēšanās tīklus.
Piedaloties ūdensputnu medībās, medniekiem ir jāpārzina un jāievēro medību drošības noteikumu prasības (Medību noteikumos). Medījot ūdensputnus jāievēro īpaša piesardzība. Jāņem vērā, ka laivas nav pārāk stabilas, kā ar pie ūdenstilpnes var atrasties atpūtnieki vai makšķernieki.
Ūdensputnu medībās, noliekot ieroci, to izlādē.
Ūdensputnu medībās no laivas “uz celšanu” mednieki, mainoties vietām, ieroci izlādē un noliek laivā, lai tas nekristu un neslīdētu. Ieroci šāvējam pasniedz tikai pēc tam, kad mednieki no jauna ieņēmuši savas vietas. Pasniedzot ieroci, tā stobram jābūt vērstam uz augšu. Parādoties medījamam ūdensputnam, mednieks, kas stumj laivu, pārtrauc laivas virzīšanu uz priekšu, nodrošinot šāvējam iespējami stabilu stāvokli.
Ūdensputnu medībās ieroci atļauts pielādēt, ja:
- medījot pieejot vai brienot, ir sasniegta medību platību robeža;
- medījot no laivas “uz celšanu”, ieņemts stabils stāvoklis laivā;
- mednieki ieņēmuši vietu stacionārā stāvvietā vai laivā.
Publiskajās ūdenstilpēs un to tauvas joslā medījamos ūdensputnus atļauts medīt bez saskaņojuma ar medību tiesību lietotāju, kura medību iecirknī atrodas attiecīgā ūdenstilpe. Kārtību, kādā publiskajās ūdenstilpēs un to tauvas joslā medī nelimitēto medījamo sugu dzīvniekus, nosaka Ministru kabinets.
Publisko ezeru un upju saraksts ir atrodams Civillikuma 1. pielikumā.
Medījot individuāli publiskajās ūdenstilpēs, mednieks pats reģistrē nomedītos ūdensputnus nomedīto dzīvnieku reģistrācijas žurnālā vienas dienas laikā pēc medībām un mēneša laikā pēc medību sezonas beigām Valsts meža dienesta uzraugošajā struktūrvienībā iesniedz informāciju par iepriekšējā medību sezonā nomedītajiem ūdensputniem.
MK noteikumos numur 421. “Medību noteikumi” ir norādītas tās medījami ūdensputnu sugas kuras drīkst medīt. Nedrīkst medīt īpaši aizsargājamās putnu sugas, piemēram, Sāmsalas dižpīli un lielo dumpi, un nemedījamās putnu sugas – lielo gauru, brūnkaklis, tumšo pīli un citas. Dažādu putnu sugu medību statuss mēdz mainīties. 2019. gadā, piemēram, aizliedza brūnkakļa medības.
Ūdensputnu medību sezonas laikā Valsts meža dienests sadarbībā ar Valsts policiju var veikt medību kontroli, lai atklātu pārkāpumus.
Medības ar dzinējiem ir populārs medību veids. Tās organizē un vada medību vadītājs. Medības tiek organizētas mastos, kas ir meža vai lauka gabals dzīvnieku medīšanai ar dzinējiem. Mastā uz vienas vai vairākām malām nostāda medniekus. Dzinēji uz citas masta malas veido ķēdi, kuru virzot cauri mastam tiek virzīti medījamie dzīvnieki mednieku virzienā. Medībās ar dzinējiem ierasta prakse ir izmantot medību suņus.
Medības ar dzinējiem atļautas no saullēkta līdz saulrietam no 1. oktobra līdz 31. martam, bet mežacūku un staltbriežu dzinējmedības – līdz 31. janvārim.
Medību vadītājs medību ar dzinējiem norisi dokumentē medību pārskatā. Medību pārskatā tiek norādīti visi medību dalībnieki, atsevišķi reģistrējot medniekus un dzinējus.
Dzinējmedību laikā medniekam ir pienākums laikus paziņot medību vadītājam par medīšanas pārtraukšanu un atgriešanos medībās.
Dzinējmedībās medību vadītāja pienākumus ir tiesīga pildīt persona, kas saņēmusi medību vadītāja apliecību. Marķieris (ja tiek medīts limitēti medījamais dzīvnieks), medību pārskats un medību vadītāja apliecība dzinējmedību laikā atrodas pie medību vadītāja.
Dzinējmedības aizliegts organizēt bez medību vadītāja!
Par medību vadītāju dzinējmedībās var būt medību tiesību lietotāja norīkota persona, kura Valsts meža dienestā nokārtojusi zināšanu pārbaudi un saņēmusi medību vadītāja apliecību.
Uzsākt ievainota limitētā medījamā dzīvnieka izsekošanu dzinējmedībās atļauts pēc tam, kad medību vadītājs noskaidrojis katra šāviena rezultātu, Valsts meža dienesta izsniegtajā marķierī ierakstījis limitētā medījamā dzīvnieka ievainošanas datumu, ar viņa atļauju un ievērojot viņa norādījumus.
Medības ar dzinējiem ir populārākais medību veids. Tās tiek organizētas mastos, kas būtībā ir meža masīva daļa.
Mastā uz vienas vai vairākām malām tiek nostādīti mednieki, bet dzinēji tiek nostādīti pretējā malā. Medības sākot dzinēji sāk virzīties caur mastu mednieku virzienā. Virzoties tie dzen dzīvniekus mednieku virzienā.
No drošības viedokļa medības ar dzinējiem ir salīdzinoši bīstams medību veids. Medības ar dzinējiem pulcē mednieku grupas, kuras izmanto medībās medību šaujamieročus.
Medības ar dzinējiem drošākas un baudāmākas padara sakārtota medību infrastruktūra.
Gatavoties medībām ar dzinējiem var meklējot dzīvnieku piebarošanas risinājumus. Piebarošana meža dzīvniekus piesaista noteiktai teritorijai.
Medību vadīšana un organizēšana ir liela atbildība. Šī atbildība ir medību vadītāja kompetencē, tāpēc medību sākumu nav iespējams iedomāties bez medību vadītāja vadītas drošības instruktāžas.
Dinējmedību laikā mednieka rīcībā ir jābūt mednieka apliecībai, derīgai mednieka sezonas kartei, medību šaujamieroča glabāšanas atļaujai.
LV