Medījamo putnu katalogs
Šeit pieejams nozīmīgs ieskats Latvijā medījamo putnu sugās.
Putnu uzbūves elementi
Medījamo putnu katalogs
Medījamo putnu katalogs satur informāciju par visiem šobrīd Latvijā medīt atļautajiem putniem. Kopumā 26 putnu sugas.
Medniekiem īpaši nozīmīga ir medījamo ūdensputnu atpazīšana.
Katalogs satur sugu aprakstus un precīzus attēlus, kuros uzsvērtas galvenās ārējā izskata iezīmes, kuras svarīgas sugas noteikšanai.
Kataloga izveidošanas pamatā ir izmantoti dažādi informācijas resursi.
Augstāk redzamā putna uzbūves elementi lietoti tālākajā tekstā sugu aprakstos.
Attēlus ar putniem un to pazīmēm ir iespējams lejuplādēt.
Visiem medījamajiem ūdensputniem, izņemot lauci, vecumu var noteikt pēc astes spalvām – vecajiem putniem tās ir smailas, šī gada putniem – ar nelielu robiņu spalvas galā.
Laucis (Fulica atra)
Medību termiņš: no augusta otrās sestdienas plkst. 16.00 līdz 14. septembrim trešdienā, sestdienā un svētdienā, bet no 15. septembra līdz 30. novembrim katru dienu.
Visbiežāk ligzdo seklos, aizaugušos ezeros un dīķos.
Ēd tikai augus – aļģes, ūdensaugus un sēklas.
Ārējās pazīmes:
- Melns ar baltu neapspalvotu laukumu uz pieres
- Jaunputniem neapspalvotais laukums šaurāks, pelēcīgs
- Garas kājas, pirkstu malāsrobainas lapveida plēves
Meža pīle jeb mercene (Anas platyrhynchos)
Medību termiņš: no augusta otrās sestdienas plkst. 16.00 līdz 14. septembrim
trešdienā, sestdienā un svētdienā, bet no 15. septembra līdz 30. novembrim katru dienu.
Ligzdo galvenokārt uz zemes – purvos, slīkšņās, piekrastes pļavās.
Ēd gan augu, gan dzīvnieku izcelsmes barību.
Ārējās pazīmes (tēviņš):
- Riesta tērpā tēviņiem galva ir tumszaļa, ap kakla pamatu balts gredzens
- Knābis olīvzaļš vai dzeltenīgs
- Abiem dzimumiem uz spārna zili violets “spogulis”, kam abās malās balta josla
Ārējās pazīmes (mātīte):
- Mātīte brūni raiba
- Knābis mātītēm oranžs ar melniem plankumiem
- Abiem dzimumiem uz spārna zili violets “spogulis”, kam abās malās balta josla
Pelēkā pīle (Anas strepera)
Medību termiņš: no augusta otrās sestdienas plkst. 16.00 līdz 14. septembrim trešdienā, sestdienā un svētdienā, bet no 15. septembra līdz 30. novembrim katru dienu.
Ligzdo uz zemes – purvos, piekrastes pļavās, seklos, aizaugušos ūdeņos.
Ēd gan augu, gan dzīvnieku izcelsmes barību.
Ārējais izskats:
- Tēviņiem riesta tērpā pelēki sāni un izteikti melna zemaste
- Abiem dzimumiem uz spārna balts “spogulis”, kurš uzkrītošs lidojumā
- Tēviņam izteikts brūns laukums pleca joslā
Garkaklis (Anas acuta)
Medību termiņš: no augusta otrās sestdienas plkst. 16.00 līdz 14. septembrim trešdienā, sestdienā un svētdienā, bet no 15. septembra līdz 30. novembrim katru dienu.
Caurceļotājs, Latvijā ligzdo ļoti maz.
Barojas galvenokārt ar ūdensaugiem un to sēklām.
Ārējais izskats:
- Putns ar garu kaklu
- Aste nosmailota
- Kāzu tērpā tēviņiem galva brūngana
- Garais knābis ir zilgans ar tumši brūnu virspusi, un kājas zilganpelēkas
Platknābis (Anas clypeata)
Medību termiņš: no augusta otrās sestdienas plkst. 16.00 līdz 14. septembrim trešdienā, sestdienā un svētdienā, bet no 15. septembra līdz 30. novembrim katru dienu.
Ligzdo uz zemes – piekrastes pļavās, ezeru salās, zivju dīķos.
Barojas ar ūdensaugiem un sīkiem ūdensdzīvnieciņiem.
Ārējās pazīmes:
- Knābja gals abiem dzimumiem lāpstveidīgi paplašināts
- Tēviņiem riesta tērpā galva mirdzoši zaļa, vēders un sāni brūni
- Abiem dzimumiem lidojumā redzamā spārnu priekšpuse zilganpelēka
Baltvēderis (Anas penelope)
Medību termiņš: no augusta otrās sestdienas plkst. 16.00 līdz 14. septembrim trešdienā, sestdienā un svētdienā, bet no 15. septembra līdz 30. novembrim katru dienu.
Caurceļotājs, Latvijā ligzdo maz.
Barojas galvenokārt ar ūdensaugiem un to sēklām.
Ārējais izskats:
- Riesta apspalvojumā tēviņiem galva un kakls mirdzoši sarkanbrūns
- Piere salīdzinošī gaišāka
- Knābis salīdzinoši īss, var teikt pat strups.
Krīklis (Anas crecca)
Medību termiņš: no augusta otrās sestdienas plkst. 16.00 līdz 14. septembrim trešdienā, sestdienā un svētdienā, bet no 15. septembra līdz 30. novembrim katru dienu.
Ligzdo uz zemes ūdens tuvumā, biezi aizaugušās vietās.
Barojas galvenokārt ar sīkiem ūdensdzīvnieciņiem.
Ārējais izskats (tēviņš):
- Tēviņiem riesta tērpā galva izteikti kastaņbrūna
- Pāri acij stiepjas plata, tumšī zaļa josla
- Zemastes sānos redzams dzeltens laukums
- Abiem dzimumiem spārnu “spogulis” izteikti mirdzošs, tumši zaļš
Ārējais izskats (mātīte):
- Mātītēm pelēkbrūns, raibumainais apspalvojums
- Kājas ir tumši pelēkas
- Acis brūnasAbiem dzimumiem spārnu “spogulis” izteikti mirdzošs, tumši zaļš
Mazākā no Latvijā sastopamajām medījamajām pīlēm.
Prīkšķe (Anas querquedula)
Medību termiņš: no augusta otrās sestdienas plkst. 16.00 līdz 14. septembrim trešdienā, sestdienā un svētdienā, bet no 15. septembra līdz 30. novembrim katru dienu.
Ligzdo uz zemes – purvos, piekrastes pļavās, ezeru salās.
Barojas galvenokārt ar sīkiem ūdensdzīvnieciņiem.
Ārējais izskats:
- Tēviņiem riesta tērpā virs acs izteikti balta josla
- Galva, kakls un krūtis brūni raibumotas
- Pār spārniem redzamas nokarenas, pagarinātas krāšņumspalvas
- Abiem dzimumiem spārnu “spogulis” zaļgans
Cekulpīle (Aythya fuligula)
Medību termiņš: no augusta otrās sestdienas plkst. 16.00 līdz 14. septembrim trešdienā, sestdienā un svētdienā, bet no 15. septembra līdz 30. novembrim katru dienu.
Ligzdo seklu, aizaugušu ezeru krastos un salās, purvos, arī jūras piekrastē.
Barojas galvenokārt ar sīkiem ūdens dzīvnieciņiem, ko iegūst nirstot.
Ārējais izskats:
- Tēviņiem riesta tērpā uz pakauša pagarināts spalvu cekuls
- Mugurpuse melna, vēderpuse balta
- Uz spārniems balta josla
Ķerra (Aythya marila)
Medību termiņš: no augusta otrās sestdienas plkst. 16.00 līdz 14. septembrim trešdienā, sestdienā un svētdienā, bet no 15. septembra līdz 30. novembrim katru dienu.
Caurceļotāja, ligzdo tundras joslā, arī Skandināvijā.
Barība daudzveidīga, to iegūst nirstot.
Ārējais izskats:
- Tēviņiem galva, kakls, krutis un ķermeņa lejasgals melnā krāsā
- Muguras augšdaļa bāli pelēcīga
- Sāni un vēders balts
Gaigala (Bucephala clangula)
Medību termiņš: no augusta otrās sestdienas plkst. 16.00 līdz 14. septembrim trešdienā, sestdienā un svētdienā, bet no 15. septembra līdz 30. novembrim katru dienu.
Ligzdo koku dobumos, arī būros.
Barojas galvenokārt ar sīkiem ūdens dzīvnieciņiem, ko iegūst nirstot.
Ārējais izskats (tēviņš):
- Tēviņiem pavasari galva zaļganmelna
- Tēviņiem raksturīgs uzkrītošs balts laukums pie knābja pamata
- Kājas oranžsārtas
Ārējais izskats (mātīte):
- Mātītei galva brūna, to no pelēcīgā ķermeņa atdala balta josla
- Ķermenis pelēkbrūns ar tumšu muguru, asti un spārniem
- Kājas oranžsārtas
Melnā pīle (Melanitta nigra)
Medību termiņš: no augusta otrās sestdienas plkst. 16.00 līdz 14. septembrim trešdienā, sestdienā un svētdienā, bet no 15. septembra līdz 30. novembrim katru dienu.
Caurceļotāja, ligzdo tundras joslā, arī Skandināvijā.
Barojas ar sīkiem ūdens dzīvnieciņiem, ko iegūst nirstot.
Ārējais izskats (tēviņš):
- Tēviņam kāzu tērpā ir spīdīgi melns apspalvojums
- Rakturīgs melns augšknābja paugurs ar dzeltensarkanu plankumu knābja vidusdaļā
Ārējais izskats (mātīte):
- Apspalvojums tumši pelēkbrūna ar nedaudz tumšāku galvas virsmu
- Knābis ir tumši brūns vai melns
- Kājas olīvbrūnas vai melnas
Baltpieres zoss (Anser albifrons)
Medību termiņš: 15. septembris – 30. novembris.
Caurceļotāja, ligzdo ziemeļos, tundras joslā.
Pārtiek no augdzinumiem, ogām un sēklām.
Ārējais izskats:
- Pieaugušiem putniem pie sarkanīgā knābja pamata koši balts pieres laukums
- Vēderpusē tumši neregulāri raibumi
- Kajas oranžas
- Jauniem putniem nav baltā laukuma pie knābja un tumšo raibumu uz krutīm
Baltpieres zosis lidojumā
Vērtīgs medījamais putns.
Sējas zoss jeb taigas sējas zoss (Anser fabalis)
Medību termiņš: 15. septembris – 30. novembris.
Caurceļotāja, ligzdo ziemeļos, tundras un taigas joslā.
Caurceļošanas laikā sējas zosis apmetas galvenokārt plašās pļavās, labības laukos un sūnu purvos, arī plašākos seklos, aizaugušos ezeros un zivju dīķos.
Pārtiek no augu dzinumiem, ogām un sēklām.
Ārējās iezīmes:
- Galva un kakls tumsāki par
pārējo ķermeni - Knābis melns ar oranžsārtu vidu
- Kājas oranžsarkanas
- Vederpusē nav melni raibumi
- Muguras lejasgals tumšs
Sējas zosi lidojumā. Redzams divkrāsains knābis. Izceļas kāju krāsa.
Latvijā sējas zoss uzskatāma par nozīmīgu medību putnu.
Meža zoss (Anser anser)
Medību termiņš: 15. septembris – 30. novembris.
Caurceļotāja, ligzdo Igaunijā un Skandināvijā, arī Latvijā.
Pārtiek no augu dzinumiem, ogām un sēklām.
Ārējais izskats:
- Knābis un kājas sārti
- Muguras lejasgals pelēcīgs. Kopumā apspalvojums sudrabaini pelēks
- Veciem putniem uz krūtīm melni plankumi
Meža zosis lidojumā. Redzams, ka spārna virspuses priekšdaļa pelnu pelēka. Mugura tumšāka.
Kanādas zoss (Branta canadensis)
Medību termiņš: 15. septembris – 30. novembris.
Caurceļotāja, ligzdo ziemeļos, tundras un taigas joslā.
Pārtiek no augu dzinumiem, ogām un sēklām.
Sastopamības ziņā Latvijā visretāk sastopamā zoss.
Izskata ziņā nesajaucama.
Ārējās pazīmes:
- Vislielakā Latvijas zoss
- Galva un kakls melns
- Balts vaigu un rīkles laukums
Kanādas zosu grupa
Zosu medības ir viens no azartiskākajiem un interesantākajiem medību veidiem. Zosis medī gan purvos, kur tās lido atpūsties, gan arī uz laukiem, kur tās dodas baroties.
Mednis (Tetrao urogallus)
Medņi medījami no 1. septembra līdz 31. decembrim.
Latvijā mednis sastopams lielos mežu masīvos.
Ligzdu medņu vista ierīko uz zemes ne tālāk kā vienu kilometru no riesta.
Mednis ir augēdājs. Vienīgi mazuļi dzīves pirmajās nedēļās barojas ar dažādiem kukaiņiem, taču pamazām pāriet uz augu barību.
Ārējās iezīmes (tēviņš):
- Aste vēdekļveidīga
- Apspalvojums pelēkmelns, spārni bŗuni, krūtis zaļganas, mirdzošas
- Zem knābja pagarinātas spalvas
Ārējās iedzīmes (mātīte):
- Apspalvojums brūni raibumots
- Uz krūtīm rūsgans laukums
- Mātīte līdzīga rubeņu vistai
Rubenis (Lyrurus tetrix)
Rubeņi medījami no 1. septembra līdz 31. decembrim.
Latvijā rubenis apdzīvo galvenokārt bērzu un jauktas audzes, kas mijas ar laukiem, ganībām, izcirtumiem vai degumiem.
Rubeņu gaiļi sāk riestot apmēram marta vidū vai beigās.
Ligzdai rubeņu mātīte izvēlas sausāku vietu uz zemes riesta tuvumā.
Mazuļi lidspēju iegūst ļoti agri – jau nedēļu veci tie var nedaudz lidot.
Rubenis ir augēdājs, vienīgi vasarā nelielā daudzumā ēd skudras un citus kukaiņus.
Ārējais izskats (tēviņš):
- Apspalvojums pamatā melns ar violeti zilu
- Zemaste balta
- Koši sarkanās uzacis
- Pāri spārnam balta josla
Ārējais izskats (mātīte):
- Apspalvojums rūsganbrūns, raibumots
- Nav rūsgana laukuma uz krūtīm kā medņu mātītei
- Mātīte līdzīga medņu mātītei
Raķelis (Tetrao tetrix x Tetrao urogallus)
Raķeļi medījami no 1. septembra līdz 31. decembrim.
Raķelis ir divu sugu – rubeņa un medņa krustojums. Precīzāk krustojums, kas radies, pārojoties medņa vistai un rubeņu gailim.
Raķeļa ārējā izskatā ir jauktas rubeņa un medņa iezīmes. Raķelis ir neauglīgs. Raķeļu tēviņi biežāk sastopami rubeņu nekā medņu riestos.
Rets medījums.
Ārējais izskats:
- Izskatā dažādas medņa un rubeņa ārējās iezīmes
Mežirbes (Bonasia bonasia)
medījama no 1. septembra līdz 31. janvārim.
Latvijā mežīrbe ir parasts ligzdotājs, ligzdojošā populācija tiek vērtēta 10 000-12 000 pāru.
Mežirbe apdzīvo jauktas egļu un lapu koku audzes ar bagātīgu pamežu.
Ligzdu ierīko uz zemes. Mazie mežirbēni ļoti ātri iegūst lidspēju – jau dažu dienu vecumā tie var nedaudz palidot.
Pārtiek galvenokārt no meža zemsegas augu jaunajiem dzinumiem, ogām, zālaugu sēklām, lapu koku pumpuriem un sēklām.
Ārējais izskats (tēviņš):
- Apspalvojums rūsganpelēcīgs
- Tēviņi atšķiras ar melnu rīkli, kuru aptver balta svītra un spalvu cekuliņu uz galvas
- Aste raibumota, bet pašā galā balta svītra
Parastais fazāns (Phasianus colchicus)
Medījami no 1. augusta līdz 31. martam.
Latvijas dabā nespēj iedzīvoties, jo nespēj pārdzīvot bargās ziemas.
Ārējais izskats (tēviņš):
- Ļoti gara aste, kura tēviņiem ir garāka
- Tēviņi košāki – galva tumšzaļa, ap acīm sarkani laukumi, apspalvojums pamatā brungani sarkans
- Ap acīm sarkans laukums
Ārējais izskatas (mātīte):
- Mātīte ir brunraiba, maskējoša
- Aste ir uz pusi īsāka nekā tēviņam
Jaunie putni izskatās līdzīgi mātītei. Tipisko tēviņa apspalvojumu jaunie putni sāk pamazām iegūt apmēram 10 nedēļu vecumā.
Lauku balodis (Columba palumbus)
Medību termiņš: 1. augusts – 15. novembris.
Lauku balodis ir lielākais no mūsu savvaļas baložiem
Ligzdo jauktu koku audzēs, kas mijas ar atklātām vietām. Ligzdu bojāejas procents samērā augsts.
Barojas galvenokārt uz zemes, piemēram, novāktos labības laukos, kur salido baros.
Medības nav populāras.
Ārējais izskats:
- Balti laukumi uz spārnu malām
- Pamatkrāsa zilganpelēka
- Pieaugušiem putniem balts laukums kakla sānos. Jauniem putniem tā nav
Mājas balodis (Columba livia)
Medību termiņš: 1. augusts – 31. decembris.
Pārsvarā ligzdo apdzīvotās vietās dažādās celtnēs. Dējumā divas olas, raksturīgi vairāki perējumi gadā.
Barības ziņā nav īpaši izvēlīgs:
– Dabā barojas galvenokārt uz zemes, ēd dažādas sēklas, graudus, ogas;
– Cilvēka tuvumā iemanījies baroties arī ar pārtikas atkritumiem.
Galvenās atšķirīgās pazīmes no nemedījamā meža baloža tumša spārnu apakšpuse un tumša acs.
Mājas baloža medības notiek novāktajos labības laukos, kur šie putni barojas.
Ārējais izskats:
- Apspalvojuma krāsa var variēt
- Mājas baloži var pat būt pilnīgi balti vai ļoti tumši
- Klasiski ķermeņa kopējais apspalvojums ir gaiši pelēks, uz gaiši pelēkajiem spārniem ir divas melnas šķērsjoslas
Sloka (Scolopax rusticola)
Medību termiņš: 1. augusts – 15. novembris.
Meža putns, uzturas galvenokārt mitrās lapu koku vai jauktu koku audzēs.
Ligzdu slokas mātīte ierīko uz zemes, tā ir ļoti labi noslēpta.
Barojas uz zemes, pārtiek galvenokārt no sliekām, arī kukaiņiem un to kāpuriem.
Sloku medības agrāk bija ļoti populāras.
Ārējais izskats:
- Baloža lieluma putns
- Apspalvojums brūnganraibs
- Uz vēdera smalkas šķērssvītras
- Knābis taisns un garš
- Lielas, tumšas acis
Pelēkā vārna (Corvus cornix)
Medību termiņš: 15. jūnijs – 30. aprīlis.
Ligzdo apdzīvotās vietās un nelielās mežaudzēs to tuvumā.
Barības ziņā nav izvēlīga:
– Ligzdojot pārtiek no bezmugurkaulniekiem, vardēm, pelēm, putnu olām un mazuļiem, var ēst arī augu barību;
– Ziemas laikā ēd kritušus dzīvniekus, var baroties atkritumos;
– Var izpostīt pīļu ligzdas.
Ārējais izskats:
- Apspalvojums pamatā pelēks
- Galva, rīkle, aste un spārni melni
- Knābis un kājas melnas
Pelēko vārnu var medīt ar medību rīkiem.
Žagata (Pica pica)
Medību termiņš: 15. jūnijs – 30. aprīlis.
Ligzdo koku puduros lauku ainavā, apdzīvotu vietu tuvumā, arī pilsētās.
Barības ziņā nav izvēlīga:
– Ligzdojot pārtiek no bezmugurkaulniekiem, putnu olām un mazuļiem, var ēst arī augu
barību
– Ziemas laikā ēd kritušus dzīvniekus, var baroties atkritumos
– Var izpostīt pīļu ligzdas.
Ārējais izskats:
- Raksturīga gara melna aste
- Apspalvojums pamatā melns, bet vēderpuse un pleci balti
- Knābis un kājas melnas
- Acis tumšī brūnas
Žagatas var medīt ar medību rīkiem.
LV