Nemedījamo putnu katalogs

Nemedījamo putnu katalogs satur informāciju par visiem šobrīd Latvijā medīt aizliegtajiem putniem. Esam iekļāvuši kopumā 18 putnu sugas, bet protams to ir vairāk.

Medniekiem īpaši nozīmīga ir medījamo ūdensputnu atpazīšana.

Katalogs satur sugu aprakstus un precīzus attēlus, kuros uzsvērtas galvenās ārējā izskata iezīmes, kuras svarīgas sugas noteikšanai.

Kataloga izveidošanas pamatā ir izmantoti dažādi informācijas resursi.

Augstāk redzamā putna uzbūves elementi lietoti tālākajā tekstā sugu aprakstos.

Attēlus ar putniem un to pazīmēm ir iespējams lejuplādēt.

Brūnkaklis  (Aythya ferina)

Nav medījams.

Caurceļotājs, arī ligzdo
– Ligzdo seklos ezeros un dīķos – slīkšņās vai niedrēs netālu no ūdens, retāk piekrastē.

Ēd gan augu, gan dzīvnieku izcelsmes barību
– Pārsvarā barojas ar ūdensaugiem, krasta augiem un to sēklām;
– Ienirstot meklē gliemjus, kukaiņus, tārpus, vardes, sīkas zivtiņas.

Ārējās pazīmes (tēviņš):

• Tumšbrūna galva, melnas krūtis,sarkanas acis
• Gaišpelēki spārni
• Melna aste

Ārējās pazīmes (mātīte):

• Mātītes apspalvojums ir tumši brūns un pelēkbrūns gan uz ķermeņa, gan galvas, gan krūtīm
• Acis tumši brūnas
• Kājas un knābi pelēcīgi

Kākaulis (Clangula hyemalis)

Nav medījams.

Caurceļotājs, ligzdo tundrā un ziemeļu jūru piekrastē:
– Apmetas jūras piekrastē un piejūras ezeros, iekšzemē ļoti reti
– Var veidot lielus barus

Barojas galvenokārt ar nelieliem ūdens dzīvniekiem, ko iegūst nirstot:
– Gliemji, kukaiņi, kāpuri, tārpi, vēžveidīgie, vardes, zivtiņas
– Nedaudz ēd arī augus, aļģes un sēklas

Ārējās pazīmes:

• Apspalvojums raibs
• Spārni tumši gan no augšas,gan apakšas
• Pagarinātas astes vidējās spalvas

Tumšā pīle (Melanitta fusca)

Nav medījama.

Caurceļotāja, ligzdo tundras un taigas joslā””
– Apmetas jūras piekrastē un piejūras ezeros, iekšzemē ļoti reti
– Var pulcēties lielos baros
– Novēro biežāk nekā melno pīli

Barojas ar sīkiem ūdens dzīvnieciņiem, ko iegūst nirstot:
– Gliemji, kukaiņi, kāpuri, tārpi, vēžveidīgie, sīkas zivtiņas
– Nedaudz ēd arī augus
– Var ienirt 30-40 m dziļumā.

Ārējās pazīmes:

• Tēviņš ir melns ar nelielu baltu gredzenu ap aci
• Acis baltas
• Balts spārnu spogulis

Cekuldūkuris (Podiceps cristatus)

Nav medījams.

Ligzdo seklos ezeros, biezi saaugušos meldros vai niedrēs
– Ligzdu veido peldošu
– Rūpējoties par mazuļiem, vizina tos uz muguras

Pārtiek galvenokārt no zivīm
– Ēd arī gliemjus, vēžveidīgos, kukaiņus, tārpus, vardes.

Ārējās pazīmes:

• Galva ar melnu, divdaļīgu cekulu, gaišiem, gandrīz baltiem vaigiem un divkrāsainu, rudi melnu “vaigu bārdu”
• Pārējais apspalvojums ir pelēkbrūns
• Pieauguša putna acis ir sarkanas, šaurais un smailais knābis sārti pelēks

Mazā gaura (Mergellus albellus)

Nav medījama

Ligzdo koku dobumos, arī būros
– Ligzdo mežos upju un ezeru krastos, kas nav pārāk aizauguši ar ūdensaugiem

Pārtiek galvenokārt no zivīm
– Ēd arī gliemjus, vēžveidīgos, kukaiņus, tārpus.

Ārējās pazīmes:

• Tēviņi riesta tērpā ir melnbalti
• Mugura un spārnu virspuse ir melna
• Tēviņam uz galvas ir cekuls
• Knābis ir pelēks, samērā šaurs, smails un ar līku knābja galu

Lielā gaura (Mergus merganser)

Nav medījama.

Ligzdo koku dobumos, arī būros
– Ligzdo mežos upju un ezeru krastos, kas nav pārāk aizauguši ar ūdensaugiem

Pārtiek galvenokārt no zivīm
– Ēd arī gliemjus, vēžveidīgos, kukaiņus, tārpus.

Ārējās pazīmes:

• Mugura tumši brūna-pelēcīga
• Zem astes balts laukums
• Apspalvojums pamatā kastaņbrūns
• Tēviņiem acis balta, mātītēm tumšas

Garknābja gaura (Mergus serrator)

Nav medījama.

Caurceļotāja, ligzdo gk. Eiropas ziemeļrietumos
– Apmetas jūrā un tās piekrastē, ligzdo reti

Pārtiek galvenokārt no zivīm
– Ēd arī gliemjus, vēžveidīgos, kukaiņus, tārpus, vardes

Ārējās pazīmes:

• Rakturīgs izspūris cekuls un garš, šaurs knābis
• Melna galva ar zaļu, metālisku spīdumu
• Kakls balts, krūtis koši rudas ar melnu, smalku raibumojumu

Baltacu pīle (Aythya nyroca)

Nav medījama.

Caurceļotāja, ligzdo Eiropas dienvidaustrumos
– Latvijā sastopama reti
– Var veidot lielus barus kopā ar citām nirpīlēm

Barojas galvenokārt ar ūdensaugiem
– Ēd arī gliemjus, kukaiņus, tārpus, vardes, zivtiņas.

Parastā pūkpīle (Somateria mollissima)

Nav medījama.

Caurceļotāja, ligzdo Arktikā un Eiropas ziemeļos
– Latvijā uzturas jūras piekrastē, samērā bieži, bet nelielā skaitā
– Var migrēt lielos baros

Barojas ar ūdensdzīvniekiem, kurus iegūst nirstot
– Gliemenes, krabji, jūraseži, nedaudz ēd arī zivis
– Var ienirt līdz 20 m dziļumam

Baltvaigu zoss (Branta leucopsis)

Nav medījama.

Caurceļotāja, ligzdo galvenokārt ziemeļos, arktiskajās salās
– Latvijā apmetas galvenokārt jūras piekrastē
– Daudz retāk nekā medījamās zosis

Pārtiek no augu dzinumiem, saknēm un sūnām
– Var baroties tīrumos

Lidojumā

Melngalvas zoss (Branta bernicla)

Nav medījama.

Caurceļotāja, ligzdo Arktikā un tundras joslā
– Latvijā apmetas galvenokārt jūras piekrastē, iekšzemē ļoti reti
– Retāk nekā medījamās zosis

Pārtiek no augiem, gk. jūraszālēm, sūnām un ķērpjiem
– Var baroties tīrumos

Bars ar melngalvas zosīm

Mazā zoss (Anser erythropus)

Nav medījama.

Caurceļotāja, ligzdo tundras joslā
– Var uzturēties baros kopā ar sējas un baltpieres zosīm
– Latvijā apmetas pļavās, tīrumos, arī lielos, seklos aizaugušos ezeros

Pārtiek no augu dzinumiem, ogām un sēklām
– Var baroties apsētos un novāktos tīrumos, arī ar ziemāju zelmeni

Mazo zosu grupa

Meža balodis (Columba oenas)

Nav medījams.

Ligzdo galvenokārt mežmalās, koku dobumos, arī būros

Barojas galvenokārt uz zemes, piemēram, novāktos labības laukos, kur salido baros

Pārtiek galvenokart no sēklām un graudiem
– Ēd arī skujkoku sēklas, ozolzīles, ogas
– Var uzturēties baros kopā ar lauku baložiem

Ārējās pazīmes:

• Apspalvojums tumši zilpelēks
• Kakla sānos metālisks, zaļiviolets spīdums
• Tumšas acis

Mērkaziņa (Gallinago gallinago)

Nav medījama.

Uzturas ļoti mitrās vietās – purvos, izcirtumos, slapjās pļavās
– Ligzdo uz zemes, parasti uz kāda ciņa, ligzda labi noslēpta

Barojas uz zemes un dūņās
– Pārtiek galvenokārt no dažādiem bezmugurkaulniekiem – sliekām, tārpiem, kukaiņiem
– Nedaudz ēd arī augu sēklas.

Ārējās pazīmes:

• Proporcionāli ļoti garš, taisns knābis
• Apspalvojums – raibumoti pelēkbrūns
• Pavēdere gaiša, gandrīz balta

Ūdensvistiņa (Gallinula chloropus)

Nav medījama.

Visbiežāk ligzdo nelielos, seklos ezeriņos un dīķīšos
– Ligzdu parasti ierīko vilkvālītēs vai niedrēs
– Lielos ezeros mitinās maz

Ēd gan augu, gan dzīvnieku izcelsmes barību
– Ūdensaugi, augu dzinumi, ogas
– Sliekas, kukaiņi, kāpuri, gliemji.

Ārējās pazīmes:

• Tumši brūns vai melns apspalvojumus
• Knābis ir koši sarkans ar dzeltenu knābja galu
• Kajas dzeltenas
• Jaunie putni ir brūni, un to knābji nav sarkani