Normatīvo aktu prasības

Nodaļa veltīta tēmai, kura ir nozīmīga medību pilnīgai izpratnei. Termini tiek definēti, lai mazinātu iespēju rasties neizpratnei to lietošanā. Medību likums sākas ar medībām nozīmīgu terminu definīcijām. Tas ir izstrādāts likuma kopējai vienotai izpratnei. Arī dažādi svešvārdi ir daļa no medību terminoloģijas.

Areāls – apgabals, kurā izplatīta kāda parādiba;

Diennakts tumšais laiks — laikposms, kas sākas divas stundas pēc saulrieta un beidzas divas stundas pirms saullēkta;

Infekcija -slimības ierosinātāju iekļūšāna organismā;

Kalibrs – šaujamieroča stobra iekšējais diametrs, šāviņa vai čaulas nosacītais izmērs;

Limitētie medījamie dzīvnieki — dzīvnieki, kuru medīšanai tiek noteikts pieļaujamais nomedīšanas apjoms;

Masts – meža vai lauka gabals dzīvnieku medīšanai ar dzinējiem;

Medību atļauja — dokuments, kas ļauj norādītajā vietā nomedīt konkrētu skaitu limitēto medījamo attiecīgo sugu dzīvnieku;

Medību iecirknis — vienlaidu medību platība, kuru apsaimnieko viens medību tiesību lietotājs;

Medību platība — medījamo dzīvnieku brīvai dzīvošanai derīgā un medībām izmantojamā platība;

Medību produkcija — medību procesā iegūtās medību trofejas, gaļa un subprodukti;

Medību resursi — visi Latvijas teritorijā medījamie dzīvnieki;

Medību saimniecība — dabas resursu apsaimniekošanas sistēma, kas vienlaikus ar medību produkcijas ieguvi nodrošina šo resursu ilgtspējīgu apsaimniekošanu;

Medību tiesības — tiesības zemes īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam savā zemes gabalā medīt Medību likumā un medības reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Medību tiesības zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs var izmantot pats vai nodot citai personai;

Medību tiesību īpašnieks — zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs, kura īpašumā vai valdījumā esošajā zemes gabalā ietilpst medību platības;

Medību tiesību lietotājs — fiziskā vai juridiskā persona, uz kuras vārda reģistrēts medību iecirknis;

Medību trofejas — medījamo dzīvnieku ragi kopā ar galvaskausu (augšžokli vai pieres kaulu), ilkņi, galvaskausi un ādas;

Medījamie dzīvnieki — savvaļas sugu zīdītāji un putni, tai skaitā migrējošie, kurus medī saskaņā ar medības reglamentējošiem normatīvajiem aktiem, un šo sugu dzīvnieki, kurus tur iežogotās platībās savvaļai līdzīgos apstākļos;

Mednieka sezonas karte — dokuments, kas konkrētajā medību sezonā dod tiesības medīt ar medību šaujamieročiem un medību rīkiem;

Mednieks — persona, kura Medību likumā noteiktajā kārtībā ir saņēmusi mednieka apliecību;

Nelimitētie medījamie dzīvnieki — dzīvnieki, kuru medīšanai netiek noteikts pieļaujamais nomedīšanas apjoms;

Patrona – šaujamieroča vai gāzes ieroča munīcija (ar šāviņu vai bez tā), kurā vienā veselumā apvienots šaujampulveris vai cits propelents, aizdedzināšanas ierīce (kapsele) un čaula (var nebūt);

Piesavināties – nelikumīgi, arī vardarbīgi iegūt kaut ko savā īpašumā, rīcībā;

Reprodukcija – vairošanās, atražošana;

Sezona – gada daļa, kurai raksturīgas kopīgas īpatnības;

Vakcinācija – vakcīnas ievadīšana organismā, infekcijas slimību profilakses nolūkā radot imunitati;

Vīrusi – bezšunas dzīvās būtnes, šunu parazīti, kas vairojas tikai dzīvas šūnās, augu, dzīvnieku un cilvēku infekcijas slimību ierosinātāji.

Pamatā medību saimniecības pamatnoteikumus nosaka Medību likums. Tāds ir šī likuma mērķis. Nodaļa satur ļoti svarīgu pamatinformāciju no Medību likuma. Tiešām svarīgi ir ņemt vērā šajā nodaļā apskatīto teoriju un paturēt prātā medību teorētiskos aspektus. Tas ietver tādas zināšanas kā, piemēram, Valsts meža dienesta nozīmi medību saimniecībā un daudz ko citu.

Medības – darbību kopums vai atsevišķas darbības, kad, izmantojot medību šaujamieročus, rīkus vai paņēmienus, tiek izsekoti vai meklēti, ķerti, sagūstīti, ievainoti vai nonāvēti medījamie dzīvnieki.

Medību sezona Latvijā ir periods no 1.aprīļa līdz nākamā gada 31.martam.

Medījamo dzīvnieku sugas, medību termiņus, kā arī gadījumus, kad iespējamas medības ārpus medību termiņiem, nosaka Ministru kabinets. Medījamo putnu medību termiņus nenosaka to vairošanās periodā vai citā sugu attīstībai svarīgā posmā.

Savvaļā dzīvojošie medījamie dzīvnieki kļūst par fizisko un juridisko personu īpašumu tikai pēc tam, kad tie ir nomedīti Medību likumā un citos medības reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

Medījamos dzīvniekus un medību produkciju aizliegts piesavināties.

Medību norises kārtību savā medību iecirknī nosaka medību tiesību lietotājs.

Mednieka apliecība ir dokuments, kas nepieciešams, lai saņemtu medību atļauju, mednieka sezonas karti un medību šaujamieroča iegādes atļauju, kā arī drīkstētu medīt Medību likumā un citos medības reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

Mednieka pienākums ir pirms medībām informēt atbildīgo personu par plānotajām medībām un ievērot atbildīgās personas norādījumus par mednieka atrašanos medību laikā medību iecirknī.

Valsts meža dienests atbilstoši pieļaujamam nomedīšanas apjomam izsniedz medību atļaujas medību tiesību lietotājiem.

Valsts meža dienests, pamatojoties uz medījamo dzīvnieku populācijas stāvokļa novērtēšanas datiem, katru gadu nosaka limitēto medījamo sugu dzīvnieku pieļaujamo nomedīšanas apjomu medību platībās.

Mednieka vai medību vadītāja apliecību Valsts meža dienests izsniedz personām, kas nokārtojušas attiecīgu eksāmenu mednieku eksaminācijas komisijā.

Mednieku un medību vadītāju kandidātu eksamināciju veic Valsts meža dienests

Limitēto medījamo dzīvnieku medīšanai nepieciešama medību atļauja un mednieka sezonas karte, bet nelimitēto medījamo dzīvnieku medīšanai — mednieka sezonas karte.

Lai attīstītu medību saimniecību, Latvijā ir izveidots Medību saimniecības attīstības fonds.

Medību tiesību aprite ir svarīga, jo tā organizē medību saimniecību. Mednieka apliecība Latvijā ir tikai aptuveni 23 000 cilvēkiem. Tie ir cilvēki, kuri var medīt tiesību aktos noteiktajā kartībā. Zemju īpašnieki nereti nav mednieki, bet vēlas nodot medību tiesības citai personai, kura būs tiesīga medīt viņu īpašumā. Tas nereti ir saistīts ar meža dzīvnieku radīto postījumu ierobežošanu. Nodot medību tiesības savā īpašumā ir saprotams lēmums.

Civillikumā noteikts – Medību tiesības un šo tiesību izlietošanu nosaka Medību likums.

Zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs medību tiesības var nodot citai personai, noslēdzot rakstveida līgumu par medību tiesību nodošanu (medību līgums) zemes vienībā, kurai piešķirts kadastra apzīmējums, vai tās daļā, ja medību līgumā ir precīzi norādītas zemes vienības daļas robežas un tās kartogrāfiski atspoguļotas Latvijas 1992. gada ģeodēzisko koordinātu sistēmā. Medību tiesības vienlaikus var nodot tikai vienai personai.

Medību līgumu slēdz uz termiņu, kas nav īsāks par vienu gadu. Medību līgumā ietver vismaz šādas sastāvdaļas:

• ziņas par personām, kas slēdz līgumu (fiziskai personai – vārds, uzvārds, personas kods, deklarētās dzīvesvietas adrese, juridiskai personai – nosaukums, reģistrācijas numurs, juridiskā adrese);
• līguma priekšmetu – medību tiesības konkrētajā zemes vienībā vai tās daļā esošajās medību platībās, norādot zemes vienības kadastra apzīmējumu un īpašuma nosaukumu (izņemot informāciju par akciju sabiedrības “Latvijas Valsts meži” valdījumā un īpašumā esošo zemi);
• līgumslēdzēju pušu tiesības un pienākumus, tai skaitā tiesības un pienākumus savvaļas medījamo dzīvnieku postījumu novēršanai;
• līguma darbības termiņu;
• līguma izbeigšanas (laušanas) un termiņa pagarināšanas nosacījumus.

Medību tiesības medību līgumā norādītajās zemes vienībās vai to daļās medību tiesību lietotājs var izmantot pēc līguma iesniegšanas Valsts meža dienestā un reģistrēšanas medību iecirkņa sastāvā, izņemot gadījumu, ja tiek medīti nelimitētie medījamie dzīvnieki. Medību iecirkņa sastāvā reģistrētie līgumi uzskatāmi par prioritāriem salīdzinājumā ar nereģistrētiem medību līgumiem.

Mednieku organizācijas piedāvā sagatavotus standarta medību tiesību līgumus. Lai jaunaudzēm nodarītos postījumus nākotnē mazinātu, būtiska ir mežsaimnieku un mednieku sadarbība – jāslēdz līgumi. AS “Latvijas valsts meži” administrē vairāk par 900 medību tiesību nomas līgumiem. AS “Latvijas valsts meži” aprēķina medību tiesību nomas maksu atbilstoši LR MK noteikumiem.