Vilki

Izskats un raksturīgākās pazīmes

Tēviņi ir lielāki par mātītēm. Vilkam ir samērā liela galva, spēcīgs kakls, garš purns, taisna mugura, plats krūškurvis, garas, spēcīgas ekstremitātes. Vilka svars 2 – 3 gadu vecumā ir 35 – 45 kg. Asti parasti tur nolaistu vai paceltu muguras līmenī. Ķermeņa apmatojuma krāsojums ir ļoti mainīgs – pamatā tas ir pelēcīgs ar rudu vai melnu nokrāsu. Latvijā vilki pārsvarā ir pelēkbrūni.

Bioloģija

Tipisks plēsējs ar ļoti plašu barības spektru. Vilks pārtikā izmanto gaļu, augļus, ogas, sēnes. Var baroties arī ar kritušiem dzīvniekiem. Vasarās barība ir daudzveidīgāka. Bada laikā vilki bez atpūtas spēj pārvarēt pat līdz 60 – 80 km. Vidēji vienā metienā vilkiem dzimst 6 – 7 kucēni. Mazuļi dzimst migās, kas ierīkotas seklās alās vai zem izgāztu koku saknēm.

Ekoloģija

Latvijas vilku galvenais biotops ir mežs, bet tie sastopami arī purvos. Medību dēļ kļuvis par krēslas un nakts dzīvnieku. Vietās kur nemedī aktīvs arī dienā. Vilkam tipisks medību veids ir ilgstoša vajāšana un medījuma nodzīšana. Vilki dzīvo baros, ko veido radniecīgi dzīvnieki. Vilku ģimenes medību iecirkņa lielums ir atkarīgs no barībā izmantojamo dzīvnieku blīvuma. Vilku bari ir augsti organizēta un sociāli sarežģīta struktūra. Vidēji vilku ģimene apmedī 200 kvadrātkilometrus. Daļa vilku arī dzīvo vientuļi. Citu plēsēju vidū vilkam nav dabisko ienaidnieku, bet ir konkurenti – lūši.

Praktiskā nozīme

Vilki neļauj pārlieku savairoties pārnadžiem, kuri, būdami lielā skaitā, noplicina savus barošanās biotopus un nodara zaudējumus mežsaimniecībai.

Avots: Grāmata «Medības Latvijā»